MŽ #28 - In Bloom

Šajā dabas simbiozes un mijiedarbes piemērā vērojamas paralēles ar mākslas pasaules uzbūvi. Tieši tāpēc, veidojot MŽ jūlija numurus, man bija svarīgi pulcēt autores, ar kurām jūtu šo radniecību un smēlos iedvesmu no tā, ar ko nodarbojas un par ko pastāv katra no viņām. Esmu pamanījusi, ka dārzēniecība un kulinārija (amatiera līmenī) ļauj man piedzīvot mīlestības pilnas attiecības ar krāsu un tekstūru. Vēl dziļāk mani saviļņo, kad ar to strādā tādas autores kā Darja Meļņikova vai Jūlija Sinka. Un te, gribētos domāt, ka esmu viņām iedevusi augšni kaut kam piepildošam. Kaut kam, kas liek reflektēt par emocionālo labklājību — arvien pietiekami skopi aplūkotu tēmu laikmetīgajā mākslā. Es ceru, ka aizskartie temati aicinās uz refleksiju par to, kā veicināt mākslinieku labbūtību un cieņpilnu attieksmi pret vidi, kuru kultivējam; ar vērtībām, kurām dalāmies; ko liekam zemē un ko no tās paņemam. To visu savā dzejolī (kas atrodams šajā numurā) ietvērusi Lote Vilma Vītiņa. Tas uzpeld manā prātā ārkārtīgi bieži, īpaši, kad pasaulē notiekošais neļauj iemigt. Izauklēt, saglabāt, kopt, audzēt un dalīties — tā ir stratēģija labākai pasaulei.
Teksta fragmenta autore: Elīna Sproģe