MŽ #25 - Jūlija Sinka

LV:
Tā ir ķermeniska pieredze. Nātres, dadži, asi akmeņi un dubļi. Un kaut kur starp tiem rozā, balts, dzeltens, violets un sarkans. Lai gan pārsvarā uz darba virsmas ziedi atceļo no puķu bodēm vai tirgus stendiem, ik pa laikam ceļu pēc materiāliem ir nepieciešams mērot dabā – tas piezemē. Tā ir iespējams ziedus uzlūkot patiesāk. Atcerēties, no kurienes tie nāk. Šādi savu radošo procesu apraksta Jūlija Sinka. Viņa ir fotogrāfe un savu mākslas darbu radīšanā izmanto arī foto pārnešanas tehniku. Jūlijas darbos fiksējamas teju anatomiski atkailinātas attiecības ar dabas elementiem, galvenokārt, ziediem. Tajos ir kaut kas no mīlēšanās pieredzes – ļaušanās, uzticēšanās, pieskārieniem, izdalījumiem un acīmredzamas kaisles. – Redaktore Elīna Sproģe.

EN:
It is a bodily experience. Nettles, thistles, sharp stones and mud. And somewhere in between pink, white, yellow, purple and red. Although flowers mostly come from flower stalls or market stalls on the work surface, from time to time it is necessary to measure the path for materials in nature - on the ground. In this way, it is possible to look at the flowers more truly. Remember where they come from. This is how Jūlija Sinka describes her creative process. She is a photographer and also uses the photo transfer technique to create her artwork. Jūlija’s works record almost anatomically naked relationships with natural elements, mainly flowers. They have something of the experience of making love - surrender, trust, touch, secretions and obvious passion. – Editor Elīna Sproģe.